Kodolkarš un ļaunprātīgs mākslīgais intelekts: risks

Saskaņā ar jaunu medicīnas žurnāla Lancet izveidotās komisijas novērtējumu par globālajiem veselības draudiem 21. gadsimtā kodolkarš un mākslīgā intelekta ļaunprātīga izmantošana nākamo 75 gadu laikā varētu pavērt reālu ceļu uz cilvēces izzušanu līdz 2100. gadam. Komisija identificēja 17 galvenos draudus cilvēku veselībai un norādīja, ka katram no tiem ir iespējami risinājumi.

Ziņojumā šie divi riski ierindoti līdzās plašākam apdraudējumu lokam. Tajā uzsvērta problēmu savstarpējā saistība un norādīts, ka mūsdienu līderu lēmumi noteiks nākamo paaudžu veselību un labklājību.

Kā tika vērtēti draudi

Pētnieki draudus vērtēja, aplēšot slimību, invaliditātes vai priekšlaicīgas nāves dēļ zaudētos veselīgos dzīves gadus, izmantojot ar invaliditāti koriģēto dzīves gadu rādītāju jeb DALY. Aprēķinos izmantotas pašreizējās tendences, ņemot vērā gan optimistiskus, gan pesimistiskus scenārijus.

Komisija norāda, ka kodolkonflikts varētu atmosfēras augšējos slāņos pacelt pietiekami daudz daļiņu, lai bloķētu saules gaismu un izraisītu plašu bada krīzi. Tā arī brīdina, ka mākslīgā intelekta ļaunprātīga izmantošana varētu ietvert norādes bioloģisko ieroču izstrādei. Novērtējumā iesaistītie eksperti šāda izzušanas scenārija varbūtību vērtēja kā zemu, taču ne nulles līmenī.

Papildus šiem diviem riskiem komisija uzskaitīja vēl 15 draudus, kas kopā varētu radīt vairāk nekā miljardu zaudētu veselīgo dzīves gadu. Tie ir gaisa piesārņojums, antimikrobiālā rezistence, bērnu nepietiekams uzturs, klimata krīze, konvencionāli bruņotie konflikti, ārvalstu palīdzības samazināšanās, augsts alkohola patēriņš, paaugstināts asinsspiediens, ienākumu nevienlīdzība, zems izglītības līmenis, dabiskas pandēmijas, aptaukošanās, garīgās veselības problēmas, smēķēšana un neveselīga novecošana.

Lai draudu iekļautu sarakstā, tam bija jāspēj radīt plašu kaitējumu cilvēku veselībai, un tā risināšanai bija jābūt pieejamiem praktiski īstenojamiem pasākumiem. Ziņojumā uzsvērts, ka dominējošie draudi dažādos reģionos atšķiras. Augstu ienākumu valstīs lielāku slimību sloga daļu veido neinfekcijas slimības, piemēram, aptaukošanās un garīgās veselības traucējumi. Savukārt zemāku ienākumu valstīs būtiskāka loma ir tādiem faktoriem kā zems izglītības līmenis.

Komisija lēš, ka starptautiskās veselības palīdzības sabrukums vai straujš samazinājums līdz 2100. gadam varētu radīt līdz pat 1,5 miljardiem zaudētu veselīgo dzīves gadu. Gandrīz 70 procenti šī sloga gultos uz Subsahāras Āfriku — reģionu, kas vienlaikus cīnās arī ar bērnu nepietiekamu uzturu.