Motorola patentēts pulkstenis, kas pārvēršas par telefonu

Iedomājieties, ka jūsu viedpulkstenis atslēdzas un izplakst, kļūstot par kabatā ievietojamu telefonu. Īss teikums. Tad pauze, lai atsāktu elpot. Tā ir drosmīga vizuālā vīzija, ko atklāj Motorola patents, kas publicēts augusta sākumā vietnē Burnplate un nopludināts lietotāja @xleaks7, viena elastīga ierīce, kas cenšas būt gan plaukstas sabiedrotais, gan parasts tālrunis.

Pieteikumā aprakstīts apvijams ekrāns, kas atrodas uz plaukstas ar ekrānu vērstu uz āru. Divi gali savienojas ar magnētiem, kuri ne tikai notur siksnu aizvērtu, bet arī ļauj regulēt piegulumu. Novelciet to un iztaisnojiet: tā pati aparatūra var gulēt plakana kā tālruņa izmēra displejs. Lai iegūtu tradicionālāku viedtālruņa proporciju, dizains parāda, ka pusītes atdalās un pēc tam atkal salīp blakus, mēģinājums saskaņot nēsāšanas ergonomiku ar augstāka un šaurāka ekrāna prasībām.

Kam tas vajadzīgs? Jo mūsdienu ierīces liek izvēlēties kompromisus. Salokāmie tālruņi, piemēram, Motorola Razr 70, samazinās, taču tiem joprojām ir nepieciešama kabata un izturīga eņģe. Viedpulksteņi visu dienu atrodas uz plaukstas, bet to niecīgie ekrāni un ierobežotās lietotņu ekosistēmas pastāvīgi ierobežo funkcionalitāti. Hibrīds, kas strādā abos režīmos, varētu novērst vajadzību pēc divām atsevišķām ierīcēm, teorētiski piedāvājot ērtumu bez papildu aparatūras nēsāšanas.

Sīkumos slēpjas problēmas. Nēsājamība izvirza jautājumus par biezumu un svaru: daudzpanelu ierīce, kas reizē ir arī pulkstenis, laika gaitā var šķist apjomīga. Šuvju vietas starp paneļiem var radīt ērtības un izturības problēmas, un akumulatoriem un radio jāietilpina neparastā korpusā. Patenti ir iztēles rasējumi, nevis izlaišanas plāni, tāpēc nav skaidrs, vai Motorola atrisinās šos inženiertehniskos izaicinājumus.

Šis pieteikums saskan ar Motorola pastāvīgo interesi par pārkonfigurējamiem displejiem un netradicionāliem formafaktoriem. Uzņēmums iepriekš ir eksperimentējis ar locīšanas un apvēršanas koncepcijām, un jaunākais patents vienkārši padziļina šo izpēti, skaidri kartējot pāreju no plaukstas nēsāšanas uz rokas ierīci.

Neatkarīgi no tā, vai tas nonāks tirgū vai paliks dizainera plānotnē, ideja pārraksta veidu, kā personiskā ierīce var atrast vietu ikdienā, vienu mirkli nostiprināta uz plaukstas, nākamo gatava kabatā.